Kā attīstās apgaismojuma tehnoloģijas un kurp virzās pasaule

Viens no pirmajiem tā dēvētajiem Phoebus karteļiem tika izveidots 1924. gadā un tajā ietilpa tādi lieli uzņēmumi kā General Electric (GE), Osram, Philips un Compagnie des Lampes (franču uzņēmums). Karteļa galvenais mērķis bija kontrolēt un regulēt kvēlspuldžu ražošanu un pārdošanu.

Viens no galvenajiem karteļa darbības aspektiem bija kvēlspuldžu kalpošanas laika standartizācija. Viņi vienojās ierobežot spuldžu vidējo kalpošanas laiku līdz 1000 stundām, lai gan tehnoloģija ļāva ražot ilgāk kalpojošas spuldzes. Šī mākslīgi noteiktā limita mērķis bija nodrošināt biežāku tirdzniecības apgrozījumu, jo patērētājiem biežāk būtu jāmaina spuldzes.

Karteļa darbības iemesli galvenokārt bija ekonomiski. Saīsinot spuldžu kalpošanas laiku, ražotāji varētu palielināt pārdošanas apjomu un saglabāt augstākas cenas saviem produktiem. Šīs stratēģijas mērķis bija palielināt peļņu, izveidojot tirgu, kurā patērētājiem būtu biežāk jāmaina spuldzes.

Phoebus kartelis savā darbībā bija slepens un tā darbība kļuva publiska 20. gadu beigās. Kartelis tika kritizēts par tā pret konkurenci vērsto praksi un laika gaitā tā ietekme mazinājās. Līdz 1930. gadu beigām kartelis būtībā izjuka un Otrais pasaules karš vēl vairāk traucēja tā darbību.

Pēc kara apgaismojuma nozarē notika pārmaiņas, attīstot un ieviešot jaunas tehnoloģijas, piemēram, dienasgaismas spuldzes. Phoebus kartelis joprojām ir nozīmīgs vēsturisks piemērs slepenai sadarbībai starp lielām korporācijām, lai manipulētu ar produktu kalpošanas laiku un gūtu ekonomisku labumu. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka šādas darbības parasti tiek uzskatītas par neētiskām un aizliegtas saskaņā ar mūsdienu pretmonopola un konkurences likumiem.

Neskatoties uz to pasaule sāka likvidēt kvēlspuldzi.

Eiropas Savienība: ES pakāpeniski atcēla tradicionālās kvēlspuldzes, sākot ar 100 vatu spuldžu aizliegumu 2009. gadā. Aizliegums turpinājās ar 75 vatu spuldžu aizliegumu 2010. gadā, 60 vatu spuldžu aizliegumu 2011. gadā un 40 vatu spuldžu aizliegumu 2012. gadā.

Taču ar to viss nebeidzas, jo produkta dzīves cikls tuvojas beigām arī kompaktajām dienasgaismas spuldzēm un dienasgaismas lampām, tāpēc, pamatojoties uz Eiropas Komisijas Ekodizaina regulu 2019/2020 (Single Lighting Regulation SLR) un grozītā ES ROHS DIREKTĪVA 2011/65/ES ar ierobežojumiem dzīvsudraba izmantošanai gaismas avotos, šogad ES tirgū netiks laisti vairāki apgaismojuma produkti. No 2023. gada 25. februāra tas attiecas uz apaļajām T5 dienasgaismas spuldzēm un kompaktajām dienasgaismas spuldzēm (līdz CFL). Lineāro T5 un T8 dienasgaismas spuldžu tirgū laišana beigsies no 25. augusta, bet halogēna spuldžu (G4, GY6.35, G9) – no 1. septembra.

Vai tas apturēs arī polārlāču un pingvīnu iznīcināšanu,  par to delegāti no gandrīz 200 valstīm apspriedīs no 30. novembra līdz 12. decembrim vienā no naftas valsts galvaspilsētām Dubaijā, COP28 kongresā.